Mājturības un tehnoloģiju skolotāju tālākizglītība. Problēmas un risinājumi

Elita Volāne
Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Eiropas Komisijas izglītības vērtēšanas ziņojumā norādīts, ka mācīšanās pieredze nav tuvināta reālajai darba videi un joprojām ir augsts pieprasījums pēc prasmēm, kas saistītas ar zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātni un matemātiku. Sabiedrības pieprasījums pēc izglītota skolotāja ir bijis aktuāls dažādos laika posmos arī mājturībā un tehnoloģijās. Tas viennozīmīgi liek domāt par skolotāju tālākizglītības nepieciešamību. Lasīt vairāk "Mājturības un tehnoloģiju skolotāju tālākizglītība. Problēmas un risinājumi"

Izglītības iestādes vadītāja kompetences modeļa konceptualizācija

Elmārs Vēbers
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Šajā rakstā autors, izmantojot pēdējo gadu laikā īstenoto zinātniskās pētniecības projektu un pētījumu rezultātus un balstoties uz iepriekšējo publikāciju analīzi un iegūtajiem secinājumiem, pievērsies izglītības iestādes vadītāja kompetences modeļa raksturojumam, konceptualizējot izcila vadītāja kompetences komponentus (turpmāk tekstā – KK). Lasīt vairāk "Izglītības iestādes vadītāja kompetences modeļa konceptualizācija"

Jauni principi audzināšanā

Ausma Špona
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Neatkarīgā Latvijā attīstoties demokrātijai, pieaug ikviena cilvēka vērtība, viņa sociālā un profesionālā nozīmība. Par Latvijas perspektīvāko vērtību kļūst izglītoti, ieinteresēti un uz darbību orientēti cilvēki, galvenokārt – bērni un jaunieši. Lasīt vairāk "Jauni principi audzināšanā"

Dažāda vecuma sieviešu labizjūtas, pašcieņas un dzīvesspēka rādītāju atšķirības

Guna Svence, Jolanta Segliņa-Gluškova
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Dzīvesspēka jēdziens psiholoģijā ir salīdzinoši jauns un Latvijā maz pētīts, tāpat kā atsevišķas sieviešu izlases, nosakot to raksturojošās pazīmes. Tā kā dzīvesspēka teorijas apraksta dzīvesspēka veidojošos komponentus saistībā ar pašnovērtējumu un psiholoģisko labizjūtu, tad tiek izvirzīts pētījuma mērķis – novērtēt dzīvesspēka, labizjūtas un pašcieņas rādītāju sakarības agrīnā un vidējā brieduma sieviešu izlasēs. Lasīt vairāk "Dažāda vecuma sieviešu labizjūtas, pašcieņas un dzīvesspēka rādītāju atšķirības"

Pirmsskolas vecuma bērnu runas kultūras izvērtējums rotaļu dialogs

Inga Stangaine
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Tolerance un savstarpējā sapratne, tās kultūras izpausme starp cilvēkiem svarīga ne tikai globālos procesos, bet arī ikdienas komunikācijā, dialogos, kas pirmsskolas vecuma bērniem visdabiskāk risinās rotaļā. Dialogs nav tikai runas forma, tā ir arī cilvēka uzvedības daudzveidība. Lai dialogs varētu noritēt sekmīgi, nepieciešams ievērot runas etiķeti un zināmu runas kultūru. Lasīt vairāk "Pirmsskolas vecuma bērnu runas kultūras izvērtējums rotaļu dialogs"

Tradicionālie gadskārtu svētki pirmsskolā: didaktiskie pamatprincipi un to īstenošana praksē

Gunta Siliņa-Jasjukeviča
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Gadskārtu svētku tradīcijās ietvertais pasaules tvērums atspoguļo tautas daudzu tūkstošu gadu laikā uzkrāto pieredzi. Indivīda izpratne par savu piederību konkrētai kultūrai veidojas jau agrā bērnībā. Tās izveidē svarīga nozīme ir sistematizētām zināšanām par savu kultūru, prasmēm šīs zināšanas lietot un pozitīvu attieksmi gan pret sevi kā kultūras tradīciju nesēju, gan citiem cilvēkiem un citām kultūrām, kurām arī piemīt sava neatkārtojama unikalitāte. Lasīt vairāk "Tradicionālie gadskārtu svētki pirmsskolā: didaktiskie pamatprincipi un to īstenošana praksē"

Skolēna stundas uztveres novērtējums kā iespēja paaugstināt mācību procesa efektivitāti

Sandra Rone, Māra Vidnere
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Demokratizējoties sabiedrībai, katram no bērnības ir iespēja radoši veidot savu dzīvi, pilnīgot savas spējas, gudrību, attieksmi, kas dod labumu sev un citiem cilvēkiem.
Pētījuma aktualitāte saistīta ar pedagogu profesionālās darbības efektivitāti, kas rada nepieciešamību rast oriģinālus problēmu risinājumus pedagoga profesionālo kompetenču pilnveidošanā, t. i., „skolotājs–skolēns” sadarbības veicināšanai stundās, kas vistiešāk izpaužas mācību procesā kā stundas tematiskā satura uztveres kvalitātē. Lasīt vairāk "Skolēna stundas uztveres novērtējums kā iespēja paaugstināt mācību procesa efektivitāti"

Pirmsskolas vecuma bērna stāstītprasmes sekmēšana tēlotājdarbībā

Antra Randoha, Agrita Tauriņa
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Viens no iemesliem runas nepietiekami sekmīgai attīstībai mūsdienu sabiedrībā ir šobrīd raksturīgā tendence – informāciju par interesējošiem tematiem iegūt, izmantojot interneta resursus, galvenokārt apskatot video ierakstus vai fotogrāfijas. Lasīt vairāk "Pirmsskolas vecuma bērna stāstītprasmes sekmēšana tēlotājdarbībā"

Studentu gatavība mācību procesā īstenot integrētu atklājuma mācību modeli jaunākā skolas vecuma bērniem

Anita Petere
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Sekmīga virzīšanās uz priekšu izglītībā prasa efektīvus pedagoģiskos līdzekļus konkurētspējīgas izglītības sekmēšanai. Teorētiski tas nav nekas jauns. Prioritātes ir definētas humānās pedagoģijas metodoloģijā, taču prakses analīze atklāj, ka vēl joprojām daudzi skolotāji kā prioritāti pat jaunākā skolas vecuma bērniem uzskata atsevišķa mācību priekšmeta apguves rezultātu, nevis paša skolēna aktīvu līdzdalību un attīstības dinamiku. Bieži kā prioritāte tiek akcentēta mācību priekšmeta loģika, nevis katra skolēna attīstības iekšējā loģika. Lasīt vairāk "Studentu gatavība mācību procesā īstenot integrētu atklājuma mācību modeli jaunākā skolas vecuma bērniem"

Vispārizglītojošo skolu direktoru izglītošana, profesionālā pilnveide un atlase

Skaidrīte Ozoliņa
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Raksts sagatavots, izmantojot projekta „Izglītības vadība: vispārizglītojošās skolas direktora un direktora vietnieka motivācija pilnveidot vadības kompetenci” īstenošanas gaitā iegūtos rezultātus, kā arī Latvijas un ārzemju mūsdienu autoru atziņas izglītības vadībā.
Darba mērķis – izmantojot projekta pētījuma datus, analizēt mūsdienīgas izglītības iestādes vadītāja kompetences apguves iespējas studijās un profesionālās pilnveides kursos, raksturot situāciju direktoru atlasē.
Darbā izmantota literatūras analīze un socioloģiskā pētījuma metodes: anketēšana un intervija. Lasīt vairāk "Vispārizglītojošo skolu direktoru izglītošana, profesionālā pilnveide un atlase"