Latvijas armijas kara orķestru kapelmeistaru pedagoģiskā darbība no 1919. līdz 1940. gadam

Māris Visendorfs, Boriss Avramecs

Kopsavilkums

Ievads. Latvijas armijas kara orķestru darbība ir būtiska Latvijas kultūrvēstures un mūzikas vēstures sastāvdaļa. Trūkst apkopotas informācijas par profesionālo militāro orķestru darbību pirmās Latvijas Republikas laikā.

Pētījuma mērķis. Izpētīt Latvijas armijas kara orķestru vēsturiski muzikālo attīstību, kara kapelmeistaru pedagoģisko darbību un tās ietekmi uz kultūras norisēm sabiedrībā 20. gadsimta 20.–30. gados. Lasīt vairāk "Latvijas armijas kara orķestru kapelmeistaru pedagoģiskā darbība no 1919. līdz 1940. gadam"

Pedagoģiskā, mākslinieciskā un zinātniskā darbība Ogres mūzikas skolā no 1960. gada līdz 2009. gadam

Iveta Sproģe, Maruta Sīle

Kopsavilkums

Ievads. Latvijas kultūrizglītības sistēmu raksturo stabilas vērtības un nacionālas tradīcijas. Tā ir viena no nedaudzajām šāda veida sistēmām Eiropas Savienības izglītības telpā. Mūzikas un mākslas skolas ir spējušas darboties dažādās politiskajās iekārtās un ekonomiskajos apstākļos. Tomēr nepietiekoši apzināts un pētīts ir mūzikas un mākslas skolu ieguldījums Latvijas novadu kultūras dzīves daudzveidībā.

Pētījuma mērķis. Izpētīt Ogres mūzikas skolas vēsturi no 1960. gada līdz 2009. gadam. Lasīt vairāk "Pedagoģiskā, mākslinieciskā un zinātniskā darbība Ogres mūzikas skolā no 1960. gada līdz 2009. gadam"

Sākumskolas vecuma bērnu pašcieņas veidošanās folkloras kopas darbības procesā

Sandra Jansone, Māra Marnauza

Kopsavilkums

Ievads. Pašcieņa kā emocionāli vērtējošā attieksme pret sevi ir nozīmīgs cilvēka personības iekšējais faktors, kas nosaka veidu, kādā viņš mijiedarbojas ar ārējo pasauli. Veidošanās sākuma stadijā, kas lielā mērā sakrīt ar sākumskolas vecumu, šī attieksme pret sevi iegūst pozitīvu vai negatīvu ievirzi. Tai ir tendence palikt stabilai, bet tomēr tā var būt mainīga. Tas dod iespēju veikt mērķtiecīgas pedagoģiskās darbības, lai veicinātu pašcieņas pozitīvu attīstību.

Pētījuma mērķis. Izpētīt sākumskolas vecuma bērnu pašcieņas veidošanos folkloras kopas darbības procesā. Lasīt vairāk "Sākumskolas vecuma bērnu pašcieņas veidošanās folkloras kopas darbības procesā"

1.-4. klašu skolēnu pašapziņas veidošanās vispārējās klavierspēles mācību procesā mūzikas privātskolā

Anna Garkule, Laima Mūrniece

Kopsavilkums

Ievads. Spēja apzināties sevi un savu vietu sabiedrībā jūtami aktualizējas sākumskolas vecumposmā. Mūzikas izglītība, zinātnē balstīts mācību process mūzikas privātskolā spēj sekmēt skolēnu pašapziņas veidošanos.

Pētījuma mērķis. Izpētīt teorētiskos aspektus 1.–4. klašu skolēnu pašapziņas veidošanās modeļa vispārējās klavierspēles mācību procesā mūzikas privātskolā izstrādei un pārbaudīt tā efektivitāti. Lasīt vairāk "1.-4. klašu skolēnu pašapziņas veidošanās vispārējās klavierspēles mācību procesā mūzikas privātskolā"

Ieslodzīto emocionālās atsaucības veidošanās mūzikas nodarbībās Iļģuciema cietumā

Elvīra Gameršmidte, Maruta Sīle

Kopsavilkums

Ievads. Latvijas izglītības koncepcijā izvirzītais izglītības mērķis nosaka – radīt ikvienam cilvēkam iespējas veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un atbildīgu radošu kultūras personību (Izglītības attīstības koncepcija 2007.–2013. gadam, 2006). Izglītības process jebkura tipa izglītības iestādēs neatšķiras, tai skaitā arī ieslodzījuma vietu skolās. Ieslodzīto izglītības primārais mērķis ir nodrošināt ieslodzītajiem tiesības mācīties. Atšķirīga cietumskolās ir skolotāja darbības specifika gan saturiski, gan arī pēc intensitātes. Nodarbību mērķi arī atšķiras. Tāpēc nepieciešams izvērtēt cietumskolu darbības efektivitāti, analizējot to no dažādiem aspektiem – ieslodzīto skaits, ieslodzīto iepriekšējā sagatavotība, ieslodzīto vecums, ieslodzīto emocionālās atsaucības līmenis. Cietumu vidi raksturo depersonalizācija, institucionalizācija, desocializācija, kas veicina personības degradāciju. Mūzikas nodarbībās iespējama šo kaitējumu mazināšana, atjaunojot, rosinot ieslodzīto emocionālo atsaucību. Ieslodzīto emocionālā atsaucība tiek rosināta, kad ieslodzītās izjūt mūzikas materiāla emocionālo saikni ar saviem individuālajiem pārdzīvojumiem. Tas sekmē sociāli aktīvas dzīves pozīcijas nostiprināšanos un gatavību deviantās uzvedības korekcijai, sekmē psiholoģisko sagatavotību dzīvei brīvībā.

Pētījuma mērķis. Izpētīt ieslodzīto emocionālās atsaucības veidošanās iespējas mūzikas nodarbībās Iļģuciema sieviešu cietumā. Lasīt vairāk "Ieslodzīto emocionālās atsaucības veidošanās mūzikas nodarbībās Iļģuciema cietumā"

Dziedātāju motivācija senioru koru darbībai Rīgā

Daiga Galeja , Laima Mūrniece

Kopsavilkums

Ievads. Senioru koru darbība ir nozīmīga visai Latvijas sabiedrībai, jo apvieno sevī gan pašu dziedātāju sociālās un garīgās labklājības stabilizācijas, gan jaunāko paaudžu audzinošo funkciju.

Pētījuma mērķis. Izpētīt dziedātāju motivāciju veidojošos faktorus, noteikt to nozīmi senioru koru darbībai Rīgā. Lasīt vairāk "Dziedātāju motivācija senioru koru darbībai Rīgā"

Pirmsskolas vecuma bērna radošuma attīstība Daiņa Zariņa mūzikas pedagoģijas atziņu skatījumā

Irina Dzina, Tamāra Bogdanova

Kopsavilkums

Ievads. Dr. art., Dr. habil. paed., pianists, pedagogs, mūzikas zinātnieks Dainis Zariņš (12.04.1929. – 25.12.2008.) ir viens no mūzikas pedagoģijas un klavierspēles pedagoģijas teorētisko pamatu veidotājiem, kas balstīti Latvijas tautas tradīcijās. Viņš ir viens no pirmajiem Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (tagad – akadēmija) Mūzikas fakultātes (tagad Pedagoģijas fakultāte) un programmas „Mūzikas skolotājs” pamatlicējiem un organizatoriem. Darbā analizēti D. Zariņa māksliniecisko un pedagoģisko darbību ietekmējošie faktori, izpētītas teorētiskās atziņas bērnu radošuma attīstības veicināšanai un to izmantošanas iespējas praktiskajā darbā bērnu klavierspēles apguvē.

Pētījuma mērķis. Izpētīt Daiņa Zariņa atziņas bērnu radošuma sekmēšanā praktiskajā darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem. Lasīt vairāk "Pirmsskolas vecuma bērna radošuma attīstība Daiņa Zariņa mūzikas pedagoģijas atziņu skatījumā"

Pusaudžu attieksmju veidošanās mūzikas nometnē Vītolēni Gaujienā

Ilze Dāve, Māra Marnauza

Kopsavilkums

Ievads. Latvijas kultūra ir paliekoša vērtība, un tās saglabāšana ir ļoti svarīga. Tādēļ nepieciešams veicināt pozitīvas attieksmes veidošanos sabiedrībā pret kultūras vērtībām. Pusaudžu audzināšanā liela nozīme ir mūzikas izglītībai, tā palīdz veidot intelektuāli un estētiski attīstītu jauno paaudzi.

Pētījuma mērķis. Izpētīt pusaudžu attieksmju veidošanos muzikālajā darbībā mūzikas nometnē Vītolēni Gaujienas kultūrvides un J. Vītola dibināto tradīciju kontekstā. Lasīt vairāk "Pusaudžu attieksmju veidošanās mūzikas nometnē Vītolēni Gaujienā"