Audionas Līventāles ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā

Gita Ūdre

Kopsavilkums

Ievads. Dejas pedagoģija kā zinātnes apakšnozare Latvijā vēl ir tikai tapšanas stadijā. Tādēļ svarīgi ir apzināt izcilu deju pedagogu un deju kolektīvu vadītāju pieredzi, lai to saglabātu arī nākamajām paaudzēm, tā veicinot dejas pedagoģijas teorijas un prakses attīstību. Pētījuma aktualitāti nosaka pretruna – A.Līventāles praktiskā darbība bērnu dejas pedagoģijā it īpaši 20.gadsimta beigu posmā varētu tikt atzīta kā viena no ievērojamākajām Latvijā, bet pedagoģiskās pieredzes un mākslinieciskās darbības teorētiskā izvērtējuma neesamība līdz šim ir traucējusi vispusīgi apzināt skolotājas Audionas Līventāles ieguldījumu. Pētījuma temats tika izvēlēts arī tāpēc, ka pētījuma autore pati A.Līventāles vadītajā Tautas deju ansamblī (TDA) „Uguntiņa” ir nodejojusi 11 gadus un jau kopš bērnības atmiņā palikušas deju nodarbības, kuras bijušas tik interesantas un aizraujošas, ka daudzi no A. Līventāles audzēkņiem joprojām turpina dejot dažādos kolektīvos līdz šai dienai, bet vairāki no viņiem ir izvēlējušies deju skolotāja profesiju.

Pētījuma mērķis. Analizēt Audionas Līventāles ieguldījumu dejas pedagoģijas attīstībā. Lasīt vairāk "Audionas Līventāles ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā"

Ingrīdas Saulītes ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā

Sandra Podniece

Kopsavilkums

Ievads. Latvija var lepoties ar Dziesmu un Deju svētkiem, kas ir ieguvuši plašu starptautisku atpazīstamību un ir iekļauti 2003. gadā UNESCO programmas Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā. Ingrīdas Saulītes mākslinieciskā, organizatoriskā, pedagoģiskā un zinātniski metodiskā darbība ir veicinājusi un attīstījusi Deju svētku saglabāšanu, pilnveidošanu un tālāku attīstību.

Pētījuma mērķis. Analizēt Ingrīdas Saulītes pedagoģisko principu veidošanās priekšnosacījumus. Izvērtēt Ingrīdas Saulītes pedagoģisko, māksliniecisko un organizatorisko, zinātniski metodisko darbību. Lasīt vairāk "Ingrīdas Saulītes ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā"

Inovācijas horeogrāfa Agra Daņiļeviča mākslinieciskajā un pedagoģiskajā darbībā

Indra Ozoliņa

Kopsavilkums

Ievads. Dejas māksla tiek uzskatīta par vienu no prasīgākajām mākslām, kur noteicošais ir ne tikai psihofizioloģiskie procesi, bet arī mākslinieka radošā attieksme (kreativitāte), zināšanas un prasmes, kas atraisa personības māksliniecisko potenciālu un sekmē radošas personības aktivitāti, kura izpaužas gan pedagoga profesijā, gan tālākā pedagoģiskajā darbībā. Agra Daņiļeviča mākslinieciskās un pedagoģiskās darbības pieredzes analīzes aktualitāti nosaka horeogrāfa un deju pedagoga inovatīvā pieeja deju un uzvedumu veidošanā.

Pētījuma mērķis. Analizēt horeogrāfa Agra Daņiļeviča inovatīvo pieeju mākslinieciskajā un pedagoģiskajā darbībā. Lasīt vairāk "Inovācijas horeogrāfa Agra Daņiļeviča mākslinieciskajā un pedagoģiskajā darbībā"

Ilmārs Freidenfelds

Kad kārtējai latviešu valodas skolotāju specializācijas studentu grupai biju novadījusi pirmās pāris fonētikas nodarbības, mani uzrunāja profesors Freidenfelds, kurš tai pašai grupai mācīja morfoloģiju: „Kolēģe, 2. kursa studenti masveidā uzdod man ļoti sarežģītus jautājumus par latviešu valodas fonētiku, laikam mums ir iestājušies īpaši gudri un motivēti jaunieši!” Sāku smieties, jo tieši tāpat studenti bija tincinājuši mani par I. Freidenfelda mācīto morfoloģiju. Lasīt vairāk "Ilmārs Freidenfelds"

Tulips

Paldies emeritētajam zinātniekam Leonardam Žukovam!

Manā filoloģijas studiju laikā apgūstamo pedagoģijas kursu bija maz. Starp Latvijā veikto pedagoģisko pētījumu autoriem pavīdēja arī Leonards Žukovs, bet īpaši tam nepievērsu uzmanību – uzvārds tāds slāvisks, latviešu valodas un literatūras studentei droši vien maz derīga. Tādas domas bija grēks, ko apjautu stipri vēlāk. Lasīt vairāk "Paldies emeritētajam zinātniekam Leonardam Žukovam!"