Mūzikas valoda sonorās domāšanas procesā

Zigmunds Žukovskis, Māra Marnauza
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Ievads. Mūsdienu mūzikas pedagoģija orientēta uz radošas mūziķa personības attīstības veicināšanu. Tas nosaka nepieciešamību pēc jaunu, zinātniski pamatotu pieeju izveidošanas un pielietojuma.

Darba mērķis. Apkopot un apzināt mūzikas, valodas un domāšanas kopsakarības. Lasīt vairāk "Mūzikas valoda sonorās domāšanas procesā"

Dzīvesdarbības prasmju apguve mājturības un tehnoloģiju stundās skolā

Elita Volāne, Ainārs Špons
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Ievads. Skolēnu nepilnīgi apgūtās dzīvesdarbības prasmes var kļūt par iemeslu nespējai risināt dzīves problēmas, izprast dzīves jēgu, apzināties savu vērtību.

Darba mērķis. Pētīt un atklāt skolēnu dzīvesdarbības prasmju apguves pedagoģiskos nosacījumus mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmetā. Lasīt vairāk "Dzīvesdarbības prasmju apguve mājturības un tehnoloģiju stundās skolā"

Horeogrāfijas interpretācijas prasmju veidošanās pedagoģiski psiholoģiskie nosacījumi

Sandra Vītola
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Ievads. Horeogrāfija ir apzīmējums mākslas veidam, kura pamatā ir deja. Interpretācija ir saistīta ar „klasisko hermeneitiku – saprašanu kā metodi” (Gudjons, 2007). Mūsdienu hermeneitika, pievēršoties interpretējamajam objektam, uzlūko to kā daudznozīmīgu, interpretācijas iespēju ziņā atvērtu. Horeogrāfijas interpretācijas prasmju veidošanās iespējama, ievērojot pedagoģiski psiholoģiskos nosacījumus mācību un audzināšanas procesā. Raksta autore analizē horeogrāfijas,  interpretācijas jēdzienus filozofijā, pedagoģijā un dejas mākslā, to prasmju veidošanos pedagoģiski psiholoģiskos nosacījumus.

Darba mērķis. Analizēt horeogrāfijas interpretācijas prasmju veidošanos un konstatēt tās pedagoģiski psiholoģiskos nosacījumus. Lasīt vairāk "Horeogrāfijas interpretācijas prasmju veidošanās pedagoģiski psiholoģiskie nosacījumi"

Rotaļlieta pirmsskolas vecuma bērna komunikatīvo prasmju sekmēšanai

Dagnija Vigule, Dace Augstkalne
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Ievads. Pirmsskolas vecumā rotaļa ir bērna pašizvēlēta aktivitāte, un tai piemīt īpašības, kas sekmē bērna komunikatīvās prasmes un zināšanas. Ja bērnam būs nodrošināta bagātīga un pārdomāta rotaļu vide, kurā viņš spēs rast impulsu darbībai, tad viņš varēs attīstīt arī rotaļu. Tieši rotaļlieta ir tā, kas sekmē un bagātina rotaļu saturu, attīsta izdomu un fantāziju un nodrošina komunikāciju starp rotaļbiedriem.

Darba mērķis. Teorētiski un praktiski atklāt rotaļlietas nozīmi pirmsskolas vecuma bērnu komunikācijas prasmju sekmēšanā. Lasīt vairāk "Rotaļlieta pirmsskolas vecuma bērna komunikatīvo prasmju sekmēšanai"

Sociālās adaptācijas un etniskās identitātes kvalitāšu izpēte jauniešiem dažādās kultūrvidēs

Māra Vidnere, Irina Plotka, Ņina Blūmenaua
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
Daugavpils Universitāte, Transporta un sakaru institūts

Kopsavilkums

Ievads. Pēdējā laikā Baltijas valstīs notikušās politiskās, sociālās pārmaiņas veicināja jaunas etnopolitiskās, sociālpsiholoģiskās un kultūras realitātes veidošanos. Ir mainījusies arī cilvēku sociālā, etniskā, kultūras identitāte, etnisko grupu etnopolitiskais statuss. Ir pastiprinājusies savas etniskās identitātes apzināšanās.

Darba mērķis. Jauniešu etniskās identitātes un sociālās adaptācijas citā kultūrvidē izpēte. Lasīt vairāk "Sociālās adaptācijas un etniskās identitātes kvalitāšu izpēte jauniešiem dažādās kultūrvidēs"

Izglītības vadības līmeņi un to savstarpējā saistība

Elmārs Vēbers
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Ievads. Rakstā analizēta vispārējās izglītības reformas – principa „nauda seko skolēnam” ieviešanas gaita un rezultāti izglītības vadības līmeņu sadarbības kontekstā.

Darba mērķis. Analizēt un vērtēt vispārējās izglītības vadības līmeņu savstarpējo sadarbību, ieviešot principu „nauda seko skolēnam”. Lasīt vairāk "Izglītības vadības līmeņi un to savstarpējā saistība"

Cilvēka pašaudzināšana sabiedrības attīstības krīzes apstākļos

Ausma Špona
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija

Kopsavilkums

Ievads. Demokrātiskas sabiedrības kritērijs ir cilvēku labklājība. Cilvēku sadarbības kvalitāte demokrātiskā sabiedrībā sekmē cilvēku audzināšanu līdztiesīgā divpusējā procesā – audzināšana/pašaudzināšana. Audzināšanas/pašaudzināšanas
process pozitīvi ietekmē pedagoģiskā procesā mācību, attieksmju un sabiedriskās uzvedības vienotības veidošanos.

Darba mērķis. Izanalizēt pieeju pašaudzināšanai kā objektīvai mūsdienu pedagoģiskai parādībai. Lasīt vairāk "Cilvēka pašaudzināšana sabiedrības attīstības krīzes apstākļos"

Latvijas iedzīvotāju izlases grupas priekšstatu par labizjūtu satura vienības kā pirmā Latvijas labizjūtas testa izveides pamats

Guna Svence, Māris Majors, Laila Majore
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Ievads. Veiktais pētījums dod iespēju analizēt, kādi ir Latvijas iedzīvotāju priekšstati, par jaunvārdu labizjūta, kas ļāva izveidot satura vienības, lai, apkopojot līdzīgo, savāktu pamatotu informāciju labizjūtas testa apakšskalu izveidei, dotu iespēju izveidot pirmuzmetumu, pārbaudīt tā validitāti un izveidot testa pirmo variantu.

Darba mērķis. Noskaidrot, ar kādiem pozitīvās psiholoģijas jēdzieniem Latvijas pētījuma tiek asociēts jaunvārds „labizjūta”, lai uz esošo konstruktu jeb satura vienību pamata izveidotu labizjūtas testu, kas būtu piemērots latviešu valodas lietotājiem. Lasīt vairāk "Latvijas iedzīvotāju izlases grupas priekšstatu par labizjūtu satura vienības kā pirmā Latvijas labizjūtas testa izveides pamats"

Pieaugušā un bērna sociālā mijiedarbība rotaļā pirmsskolēna komunikatīvās kompetences sekmētāja

Inga Stangaine
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Ievads. Saskarsme ir pirmais darbības veids, ko savā attīstībā apgūst bērns. Bērna saskarsmes un komunikatīvo kompetenču attīstība notiek sociālās pieredzes ieguves rezultātā, it īpaši mijiedarbībā starp bērnu un pieaugušo. Tieši rotaļā bērns apgūst runas un komunikatīvās prasmes.

Darba mērķis. Pētīt pieaugušo un bērnu mijiedarbības un pirmsskolēnu komunikatīvo prasmju attīstības likumsakarības un veicināšanas iespējas bērnu rotaļās. Lasīt vairāk "Pieaugušā un bērna sociālā mijiedarbība rotaļā pirmsskolēna komunikatīvās kompetences sekmētāja"

Līderis mūsdienu skolā – izaicinājums un iespējas

Sandra Rone
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Ievads. Skolu līderība ir aktuāla tēma, jo izglītības kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no efektīva un radoša līdera. Līdz ar to šodien aktualizēta skolas vadītāja – līdera loma, kā arī līdzdalības vadībā loma.

Darba mērķis. Veidot izpratni par to, ko nozīmē līderība, kad tā ir dalīta, kā skolas varētu funkcionēt un rīkoties citādi un kā dalītās līderības konkrētās izpausmes varētu izskatīties praksē. Lasīt vairāk "Līderis mūsdienu skolā – izaicinājums un iespējas"