Skolēnu koklētāju ansambļu spēles attīstības perspektīvas XXI gadsimtā

Linda Kūla, Laima Mūrniece

Kopsavilkums

Ievads. Mūzikas profesionālās ievirzes izglītības satura reformas nodrošināšanai aktualizējama kolektīvās muzicēšanas iespēja jau sākot ar 1. klasi, kad skolēni vēl nav apguvuši ansambļa dalībniekam vajadzīgās prasmes un iemaņas. No skolotāja profesionalitātes ir atkarīgs, kādas veidosies skolēnu koklētāju ansambļu spēles attīstības perspektīvas.

Pētījuma mērķis. Izvērtēt Latvijas skolēnu koklētāju ansambļu darbību un analizēt pedagoģiskos paņēmienus koklētāju ansambļu spēles attīstības perspektīvas nodrošināšanai. Lasīt vairāk "Skolēnu koklētāju ansambļu spēles attīstības perspektīvas XXI gadsimtā"

Friderika Šopēna – pianista, komponista mākslas ieguldījums klavierspēles pedagoģijā

Aleksandra Semjonova, Tamāra Bogdanova

Kopsavilkums

Ievads. Pētījumā analizētas Friderika Šopēna daiļrades mākslinieciskās un pedagoģiskās pamatnostādnes, noskaidrotas F. Šopēna „Metožu metode” (franču val. „la méthode des méthodes”) metodiskās īpatnības un izstrādāti metodiskie ieteikumi Prelūdiju op.28 (a-moll, e-moll, h-moll, E-Dur, c-moll) iestudēšanai mūsdienu klavierspēles mācību procesā.

Pētījuma mērķis. Izpētīt Friderika Šopēna – pianista, komponista mākslinieciskās un pedagoģiskās darbības īpatnību pielietošanas iespējas mūsdienu klavierspēles mācību procesā. Lasīt vairāk "Friderika Šopēna – pianista, komponista mākslas ieguldījums klavierspēles pedagoģijā"

Jauniešu akadēmisko un džeza dziedāšanas prasmju apguves mijsakarības dziedāšanas mācību procesā

Zane Andžāne, Māra Marnauza

Kopsavilkums

Ievads. Pēdējos gados pieaug interese par džeza dziedāšanas apguvi. Mūzikas vidusskolās izveidotajās džeza mūzikas nodaļās stājas aizvien vairāk jaunieši, lai izkoptu savas dziedāšanas prasmes un kļūtu par profesionāliem dziedātājiem.
Pedagoģiskajā literatūrā daudz pētīta akadēmisko dziedāšanas prasmju apguves metodika, izveidoti ieteikumi dziedāšanas problēmu novēršanai. Savukārt, džeza dziedāšanas apguvē vērojamas nepilnības džeza dziedāšanas tehnikas un stilistikas nepietiekamā pārzināšanā un improvizācijas prasmju apguvē, kuru risinājumam līdz šim nav izstrādāti pietiekami metodiskie pamati un izpētīti efektīvākie padagoģiskie līdzekļi.

Darba mērķis. Izpētīt jauniešu akadēmisko un džeza dziedāšanas prasmju apguves mijsakarības dziedāšanas mācību procesā. Lasīt vairāk "Jauniešu akadēmisko un džeza dziedāšanas prasmju apguves mijsakarības dziedāšanas mācību procesā"

Jauniešu pašapliecināšanās attīstība Vesa Montgomerija izveidoto džeza ģitārpēles paņēmienu aguvē

Andrejs Jevsjukovs, Boriss Avramecs

Kopsavilkums

Ievads. Džeza ģitāras solo spēles jomā īpaša loma ir amerikāņu džeza ģitāristam Vesam Montgomerijam, kurš ar savu savdabīgo ģitāras skanējumu, neatkārtojamo spēles manieri un jaunu spēles paņēmienu izmantošanu 50. un 60. gados kļuva slavens visā pasaulē. Mūsdienās viņa izstrādātos spēles paņēmienus izmanto daudz džeza ģitāristu, kā arī šos paņēmienus māca džeza mūzikas mācību iestādēs. Pēdējos divdesmit gados Latvijā ir pieaugusi interese par džeza mūziku.
Ir izveidotas populārās un džeza mūzikas mācību programmas, kas tiek realizētas dažādās mācību iestādēs. Džeza ģitāras spēli apgūst desmitiem jauniešu. Līdz šīm latviešu valodā nav izdots neviens metodiskais mācību materiāls, veltīts džeza ģitāras spēlei. Latvijā vajadzība pēc metodiskajiem mācību materiāliem džeza jomā pieaug.

Pētījuma mērķis. Izpētīt jauniešu pašapliecināšanās attīstību V. Montgomerija izveidoto džeza ģitāras spēles paņēmienu apguvē. Lasīt vairāk "Jauniešu pašapliecināšanās attīstība Vesa Montgomerija izveidoto džeza ģitārpēles paņēmienu aguvē"

Elektriskās ģitāras spēles paņēmienu apguve jauniešu vecumposmā

Armands Alksnis, Boriss Avramecs

Kopsavilkums

Ievads. 20. gadsimtā elektriskā ģitāra kļūst par populārāko instrumentu pasaulē un arvien vairāk jaunieši izvēlas apgūt šī instrumenta spēli. Akustiskās ģitāras pārveidošana par elektrisko mūzikas instrumentu radīja daudzus jaunus spēles paņēmienus, kas ļauj atklāt bagātās instrumenta skanējuma iespējas. Latvijā elektriskās ģitāras spēles apguve teorētiskā līmenī tikpat kā nav pētīta un nav arī mācību līdzekļu.

Pētījuma mērķis. Izpētīt elektriskās ģitāras spēles paņēmienu apguvi jauniešu vecumposmā. Lasīt vairāk "Elektriskās ģitāras spēles paņēmienu apguve jauniešu vecumposmā"

Latvijas armijas kara orķestru kapelmeistaru pedagoģiskā darbība no 1919. līdz 1940. gadam

Māris Visendorfs, Boriss Avramecs

Kopsavilkums

Ievads. Latvijas armijas kara orķestru darbība ir būtiska Latvijas kultūrvēstures un mūzikas vēstures sastāvdaļa. Trūkst apkopotas informācijas par profesionālo militāro orķestru darbību pirmās Latvijas Republikas laikā.

Pētījuma mērķis. Izpētīt Latvijas armijas kara orķestru vēsturiski muzikālo attīstību, kara kapelmeistaru pedagoģisko darbību un tās ietekmi uz kultūras norisēm sabiedrībā 20. gadsimta 20.–30. gados. Lasīt vairāk "Latvijas armijas kara orķestru kapelmeistaru pedagoģiskā darbība no 1919. līdz 1940. gadam"

Pedagoģiskā, mākslinieciskā un zinātniskā darbība Ogres mūzikas skolā no 1960. gada līdz 2009. gadam

Iveta Sproģe, Maruta Sīle

Kopsavilkums

Ievads. Latvijas kultūrizglītības sistēmu raksturo stabilas vērtības un nacionālas tradīcijas. Tā ir viena no nedaudzajām šāda veida sistēmām Eiropas Savienības izglītības telpā. Mūzikas un mākslas skolas ir spējušas darboties dažādās politiskajās iekārtās un ekonomiskajos apstākļos. Tomēr nepietiekoši apzināts un pētīts ir mūzikas un mākslas skolu ieguldījums Latvijas novadu kultūras dzīves daudzveidībā.

Pētījuma mērķis. Izpētīt Ogres mūzikas skolas vēsturi no 1960. gada līdz 2009. gadam. Lasīt vairāk "Pedagoģiskā, mākslinieciskā un zinātniskā darbība Ogres mūzikas skolā no 1960. gada līdz 2009. gadam"

Sākumskolas vecuma bērnu pašcieņas veidošanās folkloras kopas darbības procesā

Sandra Jansone, Māra Marnauza

Kopsavilkums

Ievads. Pašcieņa kā emocionāli vērtējošā attieksme pret sevi ir nozīmīgs cilvēka personības iekšējais faktors, kas nosaka veidu, kādā viņš mijiedarbojas ar ārējo pasauli. Veidošanās sākuma stadijā, kas lielā mērā sakrīt ar sākumskolas vecumu, šī attieksme pret sevi iegūst pozitīvu vai negatīvu ievirzi. Tai ir tendence palikt stabilai, bet tomēr tā var būt mainīga. Tas dod iespēju veikt mērķtiecīgas pedagoģiskās darbības, lai veicinātu pašcieņas pozitīvu attīstību.

Pētījuma mērķis. Izpētīt sākumskolas vecuma bērnu pašcieņas veidošanos folkloras kopas darbības procesā. Lasīt vairāk "Sākumskolas vecuma bērnu pašcieņas veidošanās folkloras kopas darbības procesā"

1.-4. klašu skolēnu pašapziņas veidošanās vispārējās klavierspēles mācību procesā mūzikas privātskolā

Anna Garkule, Laima Mūrniece

Kopsavilkums

Ievads. Spēja apzināties sevi un savu vietu sabiedrībā jūtami aktualizējas sākumskolas vecumposmā. Mūzikas izglītība, zinātnē balstīts mācību process mūzikas privātskolā spēj sekmēt skolēnu pašapziņas veidošanos.

Pētījuma mērķis. Izpētīt teorētiskos aspektus 1.–4. klašu skolēnu pašapziņas veidošanās modeļa vispārējās klavierspēles mācību procesā mūzikas privātskolā izstrādei un pārbaudīt tā efektivitāti. Lasīt vairāk "1.-4. klašu skolēnu pašapziņas veidošanās vispārējās klavierspēles mācību procesā mūzikas privātskolā"

Ieslodzīto emocionālās atsaucības veidošanās mūzikas nodarbībās Iļģuciema cietumā

Elvīra Gameršmidte, Maruta Sīle

Kopsavilkums

Ievads. Latvijas izglītības koncepcijā izvirzītais izglītības mērķis nosaka – radīt ikvienam cilvēkam iespējas veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un atbildīgu radošu kultūras personību (Izglītības attīstības koncepcija 2007.–2013. gadam, 2006). Izglītības process jebkura tipa izglītības iestādēs neatšķiras, tai skaitā arī ieslodzījuma vietu skolās. Ieslodzīto izglītības primārais mērķis ir nodrošināt ieslodzītajiem tiesības mācīties. Atšķirīga cietumskolās ir skolotāja darbības specifika gan saturiski, gan arī pēc intensitātes. Nodarbību mērķi arī atšķiras. Tāpēc nepieciešams izvērtēt cietumskolu darbības efektivitāti, analizējot to no dažādiem aspektiem – ieslodzīto skaits, ieslodzīto iepriekšējā sagatavotība, ieslodzīto vecums, ieslodzīto emocionālās atsaucības līmenis. Cietumu vidi raksturo depersonalizācija, institucionalizācija, desocializācija, kas veicina personības degradāciju. Mūzikas nodarbībās iespējama šo kaitējumu mazināšana, atjaunojot, rosinot ieslodzīto emocionālo atsaucību. Ieslodzīto emocionālā atsaucība tiek rosināta, kad ieslodzītās izjūt mūzikas materiāla emocionālo saikni ar saviem individuālajiem pārdzīvojumiem. Tas sekmē sociāli aktīvas dzīves pozīcijas nostiprināšanos un gatavību deviantās uzvedības korekcijai, sekmē psiholoģisko sagatavotību dzīvei brīvībā.

Pētījuma mērķis. Izpētīt ieslodzīto emocionālās atsaucības veidošanās iespējas mūzikas nodarbībās Iļģuciema sieviešu cietumā. Lasīt vairāk "Ieslodzīto emocionālās atsaucības veidošanās mūzikas nodarbībās Iļģuciema cietumā"