Emocionālās inteliģences prasmju pilnveide Hip-Hop deju kolektīvā janiešiem

Teiksma Ziemele

Kopsavilkums

Ievads. Emocionālā inteliģence, kas ietver emociju, rakstura īpašību un morālo tieksmju savstarpējo saistību, nav ģenētiski nosacīta, to var ieaudzināt un pilnveidot. Emocionālās inteliģences prasmes nodrošina indivīda spēju saprast, vadīt un lietot emocionāli piesātinātu informāciju. Emocionālā inteliģence paredz kā jūtīgumu pret sava un cita cilvēka garastāvokļiem, tā arī empātiju, emociju adekvātu izpausmi un kontroli. Vienaudžu sabiedrības trūkums negatīvi ietekmē emocionālās inteliģences prasmju pilnveidi un personības pašapziņas attīstību. Deju kolektīvā jaunieši iemācās komunicēt un būt sabiedriski. Attīstot emocionālo inteliģenci, jauniešiem tiek dota iespēja pilnveidot savu personību un raksturu.

Pētījuma mērķis. Pētīt jauniešu emocionālās inteliģences prasmes un to pilnveides iespējas Hip-hop deju kolektīvā. Lasīt vairāk "Emocionālās inteliģences prasmju pilnveide Hip-Hop deju kolektīvā janiešiem"

Audionas Līventāles ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā

Gita Ūdre

Kopsavilkums

Ievads. Dejas pedagoģija kā zinātnes apakšnozare Latvijā vēl ir tikai tapšanas stadijā. Tādēļ svarīgi ir apzināt izcilu deju pedagogu un deju kolektīvu vadītāju pieredzi, lai to saglabātu arī nākamajām paaudzēm, tā veicinot dejas pedagoģijas teorijas un prakses attīstību. Pētījuma aktualitāti nosaka pretruna – A.Līventāles praktiskā darbība bērnu dejas pedagoģijā it īpaši 20.gadsimta beigu posmā varētu tikt atzīta kā viena no ievērojamākajām Latvijā, bet pedagoģiskās pieredzes un mākslinieciskās darbības teorētiskā izvērtējuma neesamība līdz šim ir traucējusi vispusīgi apzināt skolotājas Audionas Līventāles ieguldījumu. Pētījuma temats tika izvēlēts arī tāpēc, ka pētījuma autore pati A.Līventāles vadītajā Tautas deju ansamblī (TDA) „Uguntiņa” ir nodejojusi 11 gadus un jau kopš bērnības atmiņā palikušas deju nodarbības, kuras bijušas tik interesantas un aizraujošas, ka daudzi no A. Līventāles audzēkņiem joprojām turpina dejot dažādos kolektīvos līdz šai dienai, bet vairāki no viņiem ir izvēlējušies deju skolotāja profesiju.

Pētījuma mērķis. Analizēt Audionas Līventāles ieguldījumu dejas pedagoģijas attīstībā. Lasīt vairāk "Audionas Līventāles ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā"

Radošās pašizpausmes procesuālā modeļa lietojums dejas iestudēšanas procesā

Alda Skrastiņa

Kopsavilkums

Ievads. Radošā pašizpausme mūsdienu pedagoģijā tradicionāli pētīta personības attīstības un produktīvās darbības kontekstā. Ne mazāk svarīgi ir pētījumi dejas pedagoģijā, kas vērsti uz personības radošā potenciāla pilnveidi un radošās pašizpausmes meklējumiem deju kolektīvu mākslinieciskajā darbībā. Lai sasniegtu konkrētu mērķi, dejas iestudēšanas procesā nepieciešams izmantot dejas mākslas izteiksmes līdzekļus, kurus lieto katrs horeogrāfs savienojumā ar dejotāju radošo potenciālu.

Pētījuma mērķis. Pamatot radošās pašizpausmes procesuālā modeļa lietojuma efektivitāti dejas iestudēšanas procesā. Lasīt vairāk "Radošās pašizpausmes procesuālā modeļa lietojums dejas iestudēšanas procesā"

Ingrīdas Saulītes ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā

Sandra Podniece

Kopsavilkums

Ievads. Latvija var lepoties ar Dziesmu un Deju svētkiem, kas ir ieguvuši plašu starptautisku atpazīstamību un ir iekļauti 2003. gadā UNESCO programmas Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā. Ingrīdas Saulītes mākslinieciskā, organizatoriskā, pedagoģiskā un zinātniski metodiskā darbība ir veicinājusi un attīstījusi Deju svētku saglabāšanu, pilnveidošanu un tālāku attīstību.

Pētījuma mērķis. Analizēt Ingrīdas Saulītes pedagoģisko principu veidošanās priekšnosacījumus. Izvērtēt Ingrīdas Saulītes pedagoģisko, māksliniecisko un organizatorisko, zinātniski metodisko darbību. Lasīt vairāk "Ingrīdas Saulītes ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā"

Inovācijas horeogrāfa Agra Daņiļeviča mākslinieciskajā un pedagoģiskajā darbībā

Indra Ozoliņa

Kopsavilkums

Ievads. Dejas māksla tiek uzskatīta par vienu no prasīgākajām mākslām, kur noteicošais ir ne tikai psihofizioloģiskie procesi, bet arī mākslinieka radošā attieksme (kreativitāte), zināšanas un prasmes, kas atraisa personības māksliniecisko potenciālu un sekmē radošas personības aktivitāti, kura izpaužas gan pedagoga profesijā, gan tālākā pedagoģiskajā darbībā. Agra Daņiļeviča mākslinieciskās un pedagoģiskās darbības pieredzes analīzes aktualitāti nosaka horeogrāfa un deju pedagoga inovatīvā pieeja deju un uzvedumu veidošanā.

Pētījuma mērķis. Analizēt horeogrāfa Agra Daņiļeviča inovatīvo pieeju mākslinieciskajā un pedagoģiskajā darbībā. Lasīt vairāk "Inovācijas horeogrāfa Agra Daņiļeviča mākslinieciskajā un pedagoģiskajā darbībā"

Ventspils rajona deju pedagogu ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā Latvijā

Lāsma Millere, Maruta Sīle

Kopsavilkums

Ievads. Tautas deju kolektīvi aktīvi darbojas visā Latvijā, un ir uzkrāta liela praktiskā pieredze to darbības organizēšanā un attīstībā. Taču vēl arvien netiek veikta deju kolektīvu darbības izvērtēšana, sistematizēšana un analīze. Lai arī tiek publicētas grāmatas ar atsevišķu deju pedagogu – horeogrāfu deju aprakstiem, taču vēl arvien nav pietiekami apzināts deju pedagogu ieguldījums Deju svētku tradīcijas attīstībai Latvijā. Šādas informācijas trūkums kļūst aktuāls, kad  nepieciešams analizēt sava novada kultūras dzīvi vai Latvijas kultūrvēsturiskos procesus kopumā.

Pētījuma mērķis. Pētīt Ventspils rajona deju pedagogu ieguldījumu dejas pedagoģijas attīstībā Latvijā. Lasīt vairāk "Ventspils rajona deju pedagogu ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā Latvijā"

Neverbālo komunikatīvo prasmju pilnveide deju kolketīvā pusaudžiem dzimuma atšķirību skatījumā

Jūlija Leimane

Kopsavilkums

Ievads. Pusaudžu vecumā saskarsmē notiek nozīmīgs kvalitatīvs lūzums salīdzinājumā ar jaunākajiem vecumposmiem. Primāro nozīmi iegūst saskarsme ar vienaudžiem. Satiekoties ar draugiem, pusaudži aktīvi apgūst sociālās uzvedības normas, pievēršas pašaudzināšanas problēmām. Bieži saskarsmes procesā pusaudzis var justies nomākts, kas sagādā viņam pietiekami lielu diskomfortu. Pusaudzis pārdzīvo par to, ka var izskatīties savādāks vienaudžu vai to cilvēku acīs, uz kuriem viņš grib atstāt iespaidu. Bieži vien viņš pilnā mērā nevar izteikt savas domas un jūtas. Atrodoties deju kolektīvā savā vienaudžu grupā, pusaudzim rodas iespēja pilnveidot nepieciešamās neverbālās komunikatīvās prasmes un iemācīties apzināti lietot tās saskarsmes procesā.

Pētījuma mērķis. Pētīt neverbālo komunikatīvo prasmju pilnveides iespējas deju kolektīvā pusaudžiem dzimumu atšķirību skatījumā. Lasīt vairāk "Neverbālo komunikatīvo prasmju pilnveide deju kolketīvā pusaudžiem dzimuma atšķirību skatījumā"

Integratīvā pieeja dejas apguves procesā jaunākā skolas vecuma bērniem

Ivetta Jakovļeva

Kopsavilkums

Ievads. Deja atspoguļo personības īpatnības un cilvēka uzvedības modeli, komunikācijas struktūru un raksturu, attieksmi pret sevi un citiem. Katram skolēnam ir individuāls veids, kā viņš uztver informāciju un kā viņš šo informāciju spēj lietot. Nepieciešama individuāla pieeja, lai integrācijas rezultātā veicinātu radošo pašizpausmi. Tāpēc svarīgi ir dejas apguves procesu bagātināt ar mācību satura, formu, metožu, līdzekļu un citu faktoru integrāciju.

Pētījuma mērķis. Izpētīt integratīvās pieejas efektivitāti dejas apguves procesā jaunākā skolas vecuma bērniem. Lasīt vairāk "Integratīvā pieeja dejas apguves procesā jaunākā skolas vecuma bērniem"

Ogres novada deju kolektīvu vadītāju ieguldījums dejas pedagoģijā laika posmā no 1947. gada līdz 2010. gadam

Ilmārs Dreija

Kopsavilkums

Ievads. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām Latvijas kultūras programmas darbības prioritātēm. Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas pievienojās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, starptautiski apliecinot vēlmi mērķtiecīgi un tālredzīgi saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu. Arī Ogres novada deju kolektīvi un to vadītāji ir devuši ievērojamu ieguldījumu šīs kustības atbalstam un attīstībai Latvijā, taču līdz šim nav veikts pētījums, kurš konstatētu Ogres novada deju kolektīvu vadītāju reālo devumu tautas dejas mākslas attīstībai Latvijā.

Pētījuma mērķis. Pētīt Ogres novada deju kolektīvu vadītāju ieguldījumu tautas dejas pedagoģijā. Lasīt vairāk "Ogres novada deju kolektīvu vadītāju ieguldījums dejas pedagoģijā laika posmā no 1947. gada līdz 2010. gadam"

Jauniešu atstumtības mazināšanas pedagoģiskie paņēmieni deju nodarbībās

Daira Dāle

Kopsavilkums

Ievads. Ikvienā izglītības iestādē atstumtības process noris neatkarīgi no tā, vai sabiedrības indivīdi to saskata vai ne. Taču nedz atstumtība, nedz nabadzība nav kāda iedzimta īpašība. Atstumto nebūtu, ja nebūtu atstumšanas – konkrētu  sociālu, ekonomisku, juridisku vai politisku iemeslu, kā dēļ viena vai otra sabiedrības grupa zaudē kādas sev būtiskas dzīves iespējas vai resursus.

Pētījuma mērķis. Noskaidrot jauniešu atstumtības mazināšanas iespējas deju kolektīva nodarbībās. Lasīt vairāk "Jauniešu atstumtības mazināšanas pedagoģiskie paņēmieni deju nodarbībās"