Vienojošais un atšķirīgais klasiskās un modernās dejas valodas apguvē

Sandra Vītola
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Kopš seniem laikiem līdz pat mūsdienām deja ir pastāvējusi dažādos veidos. Dejas mākslai nepārtraukti attīstoties, veidojas un nostiprinās dejas virziens – klasiskās dejas sistēma ar izstrādātu, precīzi noteiktu dejas valodu. 20. gs. sākumā kā alternatīva tam rodas un attīstās jauns virziens – modernā deja, kurā tiek paplašināta dejas valoda, pamatā saglabājot klasiskās dejas valodas bāzi. Lasīt vairāk "Vienojošais un atšķirīgais klasiskās un modernās dejas valodas apguvē"

Diverģentās domāšanas kā sociālā intelekta sastāvdaļas pilnveide dejas nodarbībā: teorētiskie priekšnosacījumi

Jūlija Leimane
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Šajā pētījumā diverģentā domāšana apskatīta kā daļa no sociālā intelekta struktūras, ko veiksmīgi var pilnveidot deju nodarbībās. Lasīt vairāk "Diverģentās domāšanas kā sociālā intelekta sastāvdaļas pilnveide dejas nodarbībā: teorētiskie priekšnosacījumi"

Ventspils rajona deju pedagogu ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā Latvijā

Lāsma Millere, Maruta Sīle

Kopsavilkums

Ievads. Tautas deju kolektīvi aktīvi darbojas visā Latvijā, un ir uzkrāta liela praktiskā pieredze to darbības organizēšanā un attīstībā. Taču vēl arvien netiek veikta deju kolektīvu darbības izvērtēšana, sistematizēšana un analīze. Lai arī tiek publicētas grāmatas ar atsevišķu deju pedagogu – horeogrāfu deju aprakstiem, taču vēl arvien nav pietiekami apzināts deju pedagogu ieguldījums Deju svētku tradīcijas attīstībai Latvijā. Šādas informācijas trūkums kļūst aktuāls, kad  nepieciešams analizēt sava novada kultūras dzīvi vai Latvijas kultūrvēsturiskos procesus kopumā.

Pētījuma mērķis. Pētīt Ventspils rajona deju pedagogu ieguldījumu dejas pedagoģijas attīstībā Latvijā. Lasīt vairāk "Ventspils rajona deju pedagogu ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā Latvijā"

4-5 gadīgu bērnu psihiskās attīstības veicināšana deju nodarbībās kustības un mūzikas integrācijā

Dita Dansona, Sandra Vītola

Kopsavilkums

Ievads. Vispusīgai indivīda psihiskai attīstībai vissvarīgākie ir pirmie dzīves gadi, īpaši 4-5 gadi jeb pirmsskolas vecums, kad bērns vairs nav mazbērns, bet vēl arī netuvojas skolas vecumam. Tas ir vecumposma vidus, kurā indivīda psihiskajā attīstībā liela nozīme ir socializācijai, kad bērna adaptācija ārpus ģimenes noris jaunā, neierastā vidē – pirmsskolas izglītības iestādē, deju pulciņā, u.c.

Pētījuma mērķis. Izzināt 4-5 gadīgu bērnu psihiskās attīstības veicināšanas iespējas deju nodarbībās kustības un mūzikas integrācijā. Lasīt vairāk "4-5 gadīgu bērnu psihiskās attīstības veicināšana deju nodarbībās kustības un mūzikas integrācijā"