Senioru darbības motivācijas veicināšana deju nodarbībās

Antra Zūkere

Kopsavilkums

Ievads. Aizvien pieaugošais vecu cilvēku īpatsvars sabiedrībā sekmē senioru deju kopu skaita pieaugumu, kā arī rada nepieciešamību labāk izprast šī vecumposma vajadzības un darbības motivāciju dalībai deju nodarbībās.

Darba mērķis. Izpētīt senioru darbības motivāciju dalībai deju nodarbībās. Lasīt vairāk "Senioru darbības motivācijas veicināšana deju nodarbībās"

Audionas Līventāles ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā

Gita Ūdre

Kopsavilkums

Ievads. Dejas pedagoģija kā zinātnes apakšnozare Latvijā vēl ir tikai tapšanas stadijā. Tādēļ svarīgi ir apzināt izcilu deju pedagogu un deju kolektīvu vadītāju pieredzi, lai to saglabātu arī nākamajām paaudzēm, tā veicinot dejas pedagoģijas teorijas un prakses attīstību. Pētījuma aktualitāti nosaka pretruna – A.Līventāles praktiskā darbība bērnu dejas pedagoģijā it īpaši 20.gadsimta beigu posmā varētu tikt atzīta kā viena no ievērojamākajām Latvijā, bet pedagoģiskās pieredzes un mākslinieciskās darbības teorētiskā izvērtējuma neesamība līdz šim ir traucējusi vispusīgi apzināt skolotājas Audionas Līventāles ieguldījumu. Pētījuma temats tika izvēlēts arī tāpēc, ka pētījuma autore pati A.Līventāles vadītajā Tautas deju ansamblī (TDA) „Uguntiņa” ir nodejojusi 11 gadus un jau kopš bērnības atmiņā palikušas deju nodarbības, kuras bijušas tik interesantas un aizraujošas, ka daudzi no A. Līventāles audzēkņiem joprojām turpina dejot dažādos kolektīvos līdz šai dienai, bet vairāki no viņiem ir izvēlējušies deju skolotāja profesiju.

Pētījuma mērķis. Analizēt Audionas Līventāles ieguldījumu dejas pedagoģijas attīstībā. Lasīt vairāk "Audionas Līventāles ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā"

Ventspils rajona deju pedagogu ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā Latvijā

Lāsma Millere, Maruta Sīle

Kopsavilkums

Ievads. Tautas deju kolektīvi aktīvi darbojas visā Latvijā, un ir uzkrāta liela praktiskā pieredze to darbības organizēšanā un attīstībā. Taču vēl arvien netiek veikta deju kolektīvu darbības izvērtēšana, sistematizēšana un analīze. Lai arī tiek publicētas grāmatas ar atsevišķu deju pedagogu – horeogrāfu deju aprakstiem, taču vēl arvien nav pietiekami apzināts deju pedagogu ieguldījums Deju svētku tradīcijas attīstībai Latvijā. Šādas informācijas trūkums kļūst aktuāls, kad  nepieciešams analizēt sava novada kultūras dzīvi vai Latvijas kultūrvēsturiskos procesus kopumā.

Pētījuma mērķis. Pētīt Ventspils rajona deju pedagogu ieguldījumu dejas pedagoģijas attīstībā Latvijā. Lasīt vairāk "Ventspils rajona deju pedagogu ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā Latvijā"

Integratīvā pieeja dejas apguves procesā jaunākā skolas vecuma bērniem

Ivetta Jakovļeva

Kopsavilkums

Ievads. Deja atspoguļo personības īpatnības un cilvēka uzvedības modeli, komunikācijas struktūru un raksturu, attieksmi pret sevi un citiem. Katram skolēnam ir individuāls veids, kā viņš uztver informāciju un kā viņš šo informāciju spēj lietot. Nepieciešama individuāla pieeja, lai integrācijas rezultātā veicinātu radošo pašizpausmi. Tāpēc svarīgi ir dejas apguves procesu bagātināt ar mācību satura, formu, metožu, līdzekļu un citu faktoru integrāciju.

Pētījuma mērķis. Izpētīt integratīvās pieejas efektivitāti dejas apguves procesā jaunākā skolas vecuma bērniem. Lasīt vairāk "Integratīvā pieeja dejas apguves procesā jaunākā skolas vecuma bērniem"

Ogres novada deju kolektīvu vadītāju ieguldījums dejas pedagoģijā laika posmā no 1947. gada līdz 2010. gadam

Ilmārs Dreija

Kopsavilkums

Ievads. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām Latvijas kultūras programmas darbības prioritātēm. Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas pievienojās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, starptautiski apliecinot vēlmi mērķtiecīgi un tālredzīgi saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu. Arī Ogres novada deju kolektīvi un to vadītāji ir devuši ievērojamu ieguldījumu šīs kustības atbalstam un attīstībai Latvijā, taču līdz šim nav veikts pētījums, kurš konstatētu Ogres novada deju kolektīvu vadītāju reālo devumu tautas dejas mākslas attīstībai Latvijā.

Pētījuma mērķis. Pētīt Ogres novada deju kolektīvu vadītāju ieguldījumu tautas dejas pedagoģijā. Lasīt vairāk "Ogres novada deju kolektīvu vadītāju ieguldījums dejas pedagoģijā laika posmā no 1947. gada līdz 2010. gadam"

4-5 gadīgu bērnu psihiskās attīstības veicināšana deju nodarbībās kustības un mūzikas integrācijā

Dita Dansona, Sandra Vītola

Kopsavilkums

Ievads. Vispusīgai indivīda psihiskai attīstībai vissvarīgākie ir pirmie dzīves gadi, īpaši 4-5 gadi jeb pirmsskolas vecums, kad bērns vairs nav mazbērns, bet vēl arī netuvojas skolas vecumam. Tas ir vecumposma vidus, kurā indivīda psihiskajā attīstībā liela nozīme ir socializācijai, kad bērna adaptācija ārpus ģimenes noris jaunā, neierastā vidē – pirmsskolas izglītības iestādē, deju pulciņā, u.c.

Pētījuma mērķis. Izzināt 4-5 gadīgu bērnu psihiskās attīstības veicināšanas iespējas deju nodarbībās kustības un mūzikas integrācijā. Lasīt vairāk "4-5 gadīgu bērnu psihiskās attīstības veicināšana deju nodarbībās kustības un mūzikas integrācijā"

Dejas pedagoģija I. Informācija par grāmatu.

Zinātnisko rakstu krājumā publicēti Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) profesionālā maģistra studiju programmas „Dejas pedagoģija” 2008.-2012. gada absolventu un docētāju pētījumi dejas pedagoģijā. Krājums izdots RPIVA Pedagoģijas un psiholoģijas zinātniski pētnieciskā institūta īstenotā zinātniski pētnieciskā projekta „Zinātnisko pētījumu publicēšana dejas pedagoģijas attīstībai RPIVA” (projekta vadītāja prof. Dr. paed. R. Spalva) ietvaros.

Lasīt vairāk "Dejas pedagoģija I. Informācija par grāmatu."