Klasicisma laikmeta skaņdarbu interpretācijas izpratnes veidošanās klavierspēles mācību procesā

Elīna Villeruša, Tamāra Bogdanova

Kopsavilkums

Ievads. Latvijas mūzikas skolu klavierspēles mācību process nav iedomājams bez klasicisma stila repertuāra apguves. Tomēr neskatoties uz bagāto literatūras klāstu, kas pieejams pedagogiem par klasicisma skaņdarbu  interpretāciju, mūzikas skolu ikdienas praksē nereti vērojama nepietiekoši nopietna iedziļināšanās klasicisma stila izpētē.

Pētījuma mērķis. Izpētīt klasicisma laikmeta interpretācijas veidošanās pedagoģiski metodisko aspektu aktualitāti mūsdienu klavierspēles mācību procesā. Lasīt vairāk "Klasicisma laikmeta skaņdarbu interpretācijas izpratnes veidošanās klavierspēles mācību procesā"

Horeogrāfijas interpretācijas prasmju veidošanās pedagoģiski psiholoģiskie nosacījumi

Sandra Vītola
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvija

Kopsavilkums

Ievads. Horeogrāfija ir apzīmējums mākslas veidam, kura pamatā ir deja. Interpretācija ir saistīta ar „klasisko hermeneitiku – saprašanu kā metodi” (Gudjons, 2007). Mūsdienu hermeneitika, pievēršoties interpretējamajam objektam, uzlūko to kā daudznozīmīgu, interpretācijas iespēju ziņā atvērtu. Horeogrāfijas interpretācijas prasmju veidošanās iespējama, ievērojot pedagoģiski psiholoģiskos nosacījumus mācību un audzināšanas procesā. Raksta autore analizē horeogrāfijas,  interpretācijas jēdzienus filozofijā, pedagoģijā un dejas mākslā, to prasmju veidošanos pedagoģiski psiholoģiskos nosacījumus.

Darba mērķis. Analizēt horeogrāfijas interpretācijas prasmju veidošanos un konstatēt tās pedagoģiski psiholoģiskos nosacījumus. Lasīt vairāk "Horeogrāfijas interpretācijas prasmju veidošanās pedagoģiski psiholoģiskie nosacījumi"

Ferenca Lista daiļrades devums mūzikas mākslas un klavierspēles pedagoģijas attīstībā

Jeļena Treijere, Tamāra Bogdanova

Kopsavilkums

Ievads. Pašlaik tiek pilnveidoti Latvijas klavierspēles pedagoģijas teorētiskie pamati. Klavierspēles pedagoģijai savos pētījumos ir pievērsušies izcili mūziķi, pedagogi, mākslas un psiholoģijas zinātnieki. Autoru uzmanība galvenokārt  koncentrējas konkrēta jautājuma risināšanai – atklāt audzēkņiem atskaņotājmākslas vērtības, rosināt mūzikas emocionālo un racionālo izziņu, nostiprināt topošā mūziķa māksliniecisko individualitāti. Līdz ar to nepieciešams apzināt un izpētīt dažādu mākslinieku, zinātnieku, pedagogu teorētiskās atziņas, pieredzi un metodiskas pieejas, kuri savās idejās un praktiskājā darbā risina pedagoģisko pamatuzdevumu – veicināt personības vispusīgu attīstību ar mūzikas mākslas palīdzību. Ferencs Lists, izcils ungāru pianists virtuozs, komponists un pedagogs jau 19. gadsimtā akcentēja domu par to, ka pedagoģija balstās uz personības vispusīgas attīstības koncepciju. Komponists atzīmēja, ka pedagoga darba rezultāts ir atkarīgs no tā, kā viņš izprot mūzikas mākslas būtību, specifiku un saturu, kā pedagogs kopā ar audzēkņiem veido mūzikas izziņas procesu, kā īsteno muzikālās audzināšanas funkcijas. F. Lista pedagoģiski mākslinieciskās atziņas arī šodien  palīdz sagatavot skolotājiem jaunus pianistus un mūzikas mīļotājus.

Pētījuma mērķis. Izpētīt F. Lista filozofiski pedagoģisko un māksliniecisko atziņu aktualitāti mūsdienu Latvijas klavierspēles pedagoģijas pilnveidē. Lasīt vairāk "Ferenca Lista daiļrades devums mūzikas mākslas un klavierspēles pedagoģijas attīstībā"